AB.LV grupasgalvenais analītiķis
Investīciju biznesa vidē strādā kopš 1994. gada, tai skaitā banku nozarē kopš 1996. gada.
Regulāri gatavo pasaules finanšu tirgus apskatus, kā arī publicē rakstus par finanšu tirgus tematiku gan AB.LV mājas lapā, gan vadošajā Krievijas investīciju žurnālā “Рынок Ценных Бумаг”, gan Latvijas preses izdevumos.
Vairākkārt aicināts uzstāties Krievijas televīzijas biznesa kanālā РБК kā valūtu tirgus eksperts.
Nesenā pasaules krīze un dinamika, kā dažādas valstis no tās izgāja, uzskatāmi parādīja to, cik ļoti svarīgs ir valstu eksporta potenciāls mūsdienu pasaulē ar izteiktu darba dalīšanu. Ja runājam par Latviju, tad nozīmīgu ieguldījumu eksporta potenciālā sniedz arī banku sektors.
Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.
Reitingu aģentūru bezspēcība, sākoties pasaules finanšu krīzei un „neskaidra” rīcība parādu krīzes laikā Grieķijā, visai asi nostādīja jautājumu par reitingu piešķiršanas sistēmas drošību.
Neraugoties uz parādu krīzi Eirozonā un strīdiem par Eiropas vienotās valūtas likteni, Latvijai iestāšanās šajā monetārā savienībā joprojām ir pievilcīga. To paveicot, valsts paaugstinās savas ekonomikas stabilitāti un pievilcību ārvalstu investoru acīs — faktiski uz daudz spēcīgāku valūtas alianses dalībnieku rēķina.
Pēdējos mēnešos izcēlusies krīze saistībā ar Grieķijas parādiem spilgti izgaismojusi Eiropas Savienības privātās un visas mūsdienu finanšu-ekonomiskās sistēmas kopējās problēmas.
Neskatoties uz aprīlī īstenotajiem aktīviem soļiem Grieķijas krīzes risināšanai, situācija ap grieķu parādiem turpina pasliktināties. Ne Eirozonas vadības 11.aprīlī panāktā vienošanās par palīdzības sniegšanu, ne Grieķijas valdības 23. aprīlī uzsāktā šīs programmas aktivizēšana pagaidām nav apstādinājusi cenu kritumu tirgū.
Pēc iespaidīgajiem investoru zaudējumiem 2008. gadā pasaules finanšu krīzes dēļ, 2009. gads kļuva par īstu Eldorado ieguldījumiem finanšu tirgos. Bet vai ir pamats cerēt, ka izteikti pozitīvās tendences šajos tirgos turpināsies arī nākotnē?
Uz Grieķijas nopietno ekonomisko problēmu fona un reālu problēmas atrisināšanas darbību trūkuma dēļ no Eirozonas struktūru puses, rodas jautājums. Vai mūsu valstij joprojām nepieciešams tik neatlaidīgi tiekties iestāties vienotā Eiropas valūtas jurisdikcijā?
Sakarā ar Grieķijas parādu problēmu saasināšanos, pēdējā laikā presē parādījās daudz rakstu, kuri pareģo drīzu eiro krahu. Vai Grieķijas problēmas patiešām var izraisīt krasu vērtības samazināšanos vienotai Eiropas valūtai? Mēģināsim tikt skaidrībā ar šo problēmu.
Šodien var droši apgalvot, ka pasaules lielākā 2007.–2009. gadu finanšu krīze ir beigusies un tā aiziet vēsturē. Tomēr tas nepavisam nenozīmē to, ka visas mūsu finanšu sistēmas problēmas ir atrisinātas un ka pārskatāmā nākotnē to nesatricinās jaunas spēcīgas kataklizmas.
Jauno 2010. gadu pasaules finanšu-ekonomiskā sabiedrība sagaidīja ar īstu atvieglojuma sajūtu un optimismu.
Leonīds Aļšanskis